• 検索結果がありません。

PROSESU PAGAMENTU BA IDOZUS NO NIA POTENSIALIDADE BA KONFLITU Relatóriu Polítik

N/A
N/A
Protected

Academic year: 2021

シェア "PROSESU PAGAMENTU BA IDOZUS NO NIA POTENSIALIDADE BA KONFLITU Relatóriu Polítik"

Copied!
60
0
0

読み込み中.... (全文を見る)

全文

(1)
(2)

2

Relatóriu Polítika IX

Autór: Constantino da Conçeição Costa Ximenes Escollano Brandão

Editór Sira: Hannah Isobelle Smith; Sarah Dewhurst; Luis da Costa Ximenes; Marilia Oliveira da Costa; Jesuina Maria; Celestino Ximenes; Zach Abugov

Rua No. 5 de Farol PO Box 472 Dili, Timor-Leste +670-331-0353

www.belun.tl

Dili, 18 Dezembru 2014

Dokumentu ne’e hetan suporta husi: Departamentu Negosiu Estranjeiru Governu Irlandia liuhusi Unidade Rezolusaun Konflitu; União Europeia liuhusi Instrumentu ba Estabilidade; Governu Alemaña liuhusi Organizasaun GIZ (Ajénsia Alemaña ba Kooperasaun Internasionál) nia Fundu Pás liuhusi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu (SEJD); United States Agency for International Development (USAID) husi Povo Amerikanu liuhusi Sosiedade Sivil ba Dezenvolvimentu Setór Seguransa (CSM-SSD). Ideas, opiniaun no komentariu iha relatóriu laran, la refleta ka reprezenta polítika Governu Irlandia, Uniaun Eroupeia, GIZ, SEJD no USAID.

(3)

3

Kontiúdu

Agradesimentu ... 4 Rezúmu ... 5 Introdusaun ... 15 Kontestu no Koñesimentu ... 16

Rezultadu Peskiza no Análize ... 21

I. Ameasa Seguransa Ba Benefisiáriu Sira ... 21

II. Frakeza Iha Sistema Administrasaun ... 25

III. Konflitu Entre Família ... 31

IV. Preokupasaun ho Utilizasaun Osan Estadu Nian ... 33

V. Esforsu Governu ba Hatan Dezafius Husi Sistema Pagamentu Subsídiu ... 42

Konkluzaun ... 46

Aneksu: ... 47

Aneksu I. Metodolojia ... 47

Aneksu II. Revista Literatura ... 49

Aneksu III. Prosesu Pagamentu Entre Governu Timor-Leste no BNCTL ... 56

Aneksu IV. Insidente ne‟ebé akontese relasaun ho subsídiu idozus ... 56

Aneksu V. Programa AtReS (Belun) Nian Metodolojia ... 58

(4)

4 Agradesimentu

Iha tinan 2008, Belun hala‟o kooperasaun ho Sentru ba Rezolusaun Konflitu Internasionais (CICR) iha Universidade Columbia hodi harii sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) iha Timor-Leste. Harii sistema ida ne‟e ho objetivu hodi responde sedu ba konflitu no prevene insidente violénsia ne‟ebé aas iha nivel nasionál no nivel komunidade.

Belun rekoñese katak sistema AtReS presiza baze koordenasaun ho programa no asaun konjunta husi parseiru hotu iha nivel subdistritu no nivel nasionál. Ho ida ne‟e, ami rekoñese Governu Timor-Leste, organizasaun sosiedade sivíl nasionál no reprezentante seluk husi Estadu no mós autór xave no komunidade ba sira nian kooperasaun no dedikasaun ativu ba asuntu prevensaun violénsia iha Timor-Leste.

Belun hakarak mós hato‟o obrigadu ba Polísia no mós Departementu balu husi Governu Timor-Leste ba sira nian kooperasaun hodi fasilita asessu ba estatístika krime nasionál. Nune‟e mós lahaluha hato‟o obrigadu ba autór xave no komunidade sira ne‟ebé envolve iha prosesu peskiza liuhusi entrevista no Fokus Grupu Diskusaun (FDGs) nu‟udar fontes ba asesu dadus esternál ne‟ebé mak halo sistema AtReS sai di‟ak liu iha nia relatóriu no fó tulun iha preparasaun dadus.

Sistema AtReS hetan suporta husi Governu Alemaña liuhusi Organizasaun GIZ (Ajénsia Alemaña nian ida ba Kooperasaun Internasionál) nia Fundu Pás liuhusi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu (SEJD), nune‟e mós ba United States Agency for International Development (USAID) husi Povu Amerikanu liuhusi Sosiedade Sivíl ba Dezenvolvimentu Setór

Seguransa (CSM-SSD). Iha pasadu hetan osan mós husi Departamentu Negosiu Estranjeiru

Governu Irlandia liuhusi Unidade Rezolusaun Konflitu, husi União Europeia liuhusi Instrumentu ba estabilidade.

Ideas, opiniaun no komentariu iha relatóriu ne‟e la refleta ka reprezenta polítika Governu Irlandia, União Europeia, GIZ, USAID no Governu Timor-Leste.

(5)

5 Rezúmu

Komunidade sira hasoru dezafiu no iha preokupasaun lubuk ida kona-ba asisténsia sosiál idozus nian. Relatóriu ne‟e buka dalan konstrutivu husi parseiru dezenvolvimentu sira hodi hatan ba tensaun atu nune‟e asisténsia sosiál husi Governu fó duni benefísiu ba povu no komunidade nian moris. Lala‟ok atu jere no proteje ema ne‟ebé simu osan husi Governu no prevene inveja-sosiál no asaun kriminál iha komunidade hodi minimiza eskalasaun tensaun ba konflitu.

Objetivu seluk husi relatóriu ida ne‟e atu fó naroman ba difikuldade sira husi tarefas ne‟ebé fórmulador polítika sira hasoru no atu enkuadra área xave sira hodi bele iha diskusaun kompriensivu liután ba dezenvolvimentu polítika iha futuru. Hodi nune‟e oinsá bele valoriza idozu sira nu‟udar sidadaun Timor-Leste ne‟ebé hanesan mós parte ida husi prosesu sustentabilidade husi asisténsias sosiál ba tinan naruk nian.

Ameasa Seguransa Ba Benefisiáriu Sira

Asisténsia sosiál liga-bá subsídiu idozus ho osan, dalaruma bele fó ameasa ba seguransa benefisiáriu sira nian, tanba sentru rejistu no pagamentu subsídiu idozus iha fatin administrasaun subdistritu, sede suku no postu polísia, dook husi benefisiáriu sira nia hela fatin kondisaun estrada ne‟ebé ladi‟ak, difikulta mós benefisiáriu sira atu to‟o ba fatin pagamentu. Preokupasaun seluk mak laiha transporte, ferik no katuas balu família kous de‟it, hodi ba simu sira nia direitu, kondisaun ne‟e la bele ajuda povu. Tanba ne‟e, Ministériu Finansas (MF) presiza halo pagamentu iha nivel suku. Ekipa pagamentu movel – bele mós ba halo pagamentu iha kedas hela fatin idozus sira ne‟ebé labele hakat ba Sede Suku, presiza mós hetan akompañamentu husi Polísia ida ka rua depende ba vulnerabilidade area ne‟ebé benefisiáriu sira hasoru.

Seguransa, la‟ós de‟it sai ameasa ba idozu sira maibé ekipa Ministériu Solidaridade Sosiál – Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál (SMSS-SESS) mós hetan asaltu beibeik husi grupu deskoñesidu ne‟ebé uza faru ninja ataka kareta iha dalan bainhira ekipa ba baze hodi fahe osan. Ne‟e bele akontese tanba pesoál polísia ida de‟it la sufisiente atu garante seguransa.

(6)

6 Frakeza iha Sistema Administrasaun ba Subsídiu Idozus

Frakeza iha sistema administrasaun ba subsídiu idozus hamosu preokupasaun oioin. Laiha orariu ka oras fiksu ba simu osan bele rezulta problema hanesan ema idozus sira dalaruma toba iha fatin nakloke hanesan jardin, ai-huun no seluseluk besik fatin pagamentu, no mós ekipa ne‟ebé fahe osan laiha tempu deskansa no sente kole tanba servisu liutiha oras.

Ema balu mós preokupa kona-ba períodu simu osan, tanba laiha kalendariu fiksu. Iha mós fallansu ho sistema rejistu ba subsídiu idozus husi jestaun iha prosesu halo rejistu, hanesan ezemplu ema balu tinan seidauk to‟o ba neen nolu maibé hetan tiha ona subsídiu no ema balu ne‟ebé tinan to‟o ona ka liu, maibé naran la sai nu‟udar idozu. Ida ne‟e bele akontese tanba ema balu deliberadamente ka ho intensaun hakarak falsifika dokumentus ba tinan, nune‟e mós fallansu husi ekipa MSS-SESS wainhira halo rejistu inísiu. Tanba ne‟e ekipa husi MF no MSS-SESS partikularmente ba Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál - Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS) presiza kria orariu ne‟ebé klaru ba kada suku tuir oras determinadu no halo iha tempu loron. Liga-bá falsifikasaun dokumentu, ekipa rejistu MSS-SESS presiza servisu hamutuk ho xefe suku sira no katekista hodi bele hetan referénsia ne‟ebé klaru ba sira ne‟ebé rezista an nu‟udar idozus.

Dezafiu seluk mak mekanizmu atende reklamasaun husi idozu sira la la‟o ho di‟ak no ema iha areas rurais ladún bele asesu. Karik pagamentu latuir prosedimentu normál, hanesan iha indikasaun korrupsaun ruma, ema ka idozu sira presiza bele iha mekanizmu hodi hato‟o keixa ka reklamasaun.

Konflitu Ne’ebé Mosu Entre Família

Iha posibilidade boot ne‟ebé bele kria konflitu entre oan no bei-oan sira husi benefisiáriu. Iha indikasaun katak família sira iha interese ba montante osan ne‟ebé benefisiáriu sira simu, iha protestu internál ne‟ebé ezije katak, presiza fahe osan ba malu entre oan ka bei-oan sira. Konflitu entre família benefisiáriu ne‟ebé hola feen dala-rua mosu dala barak tuir informasaun iha entrevista no Fokus Grupu Diskusaun sira (FGDs). Katak, feen segundu ho nian oan sira mak uza osan husi benefisiáriu nian subsídiu idozu tanba hela hamutuk ho nia feen segundu. Ho kondisaun ne‟e, entre feen-primeiru ho feen segundu dala-barak iha

(7)

7

indikasaun atu kria konflitu boot iha família. Dalan alternativa atu responde ba kazu hirak ne‟e, husu ba lider lokál sira atu bele fasilita mediasaun hodi rezolve tuir dalan kultura oinsá família husi parte rua bele tuur hamutuk hodi simu malu di‟ak.

Preokupasaun ho Utilizasaun Osan Estadu Nian

Benefisiáriu barak hatete katak subsídiu idozus ho montante US$30.00/fulan la sufisiénte ba sustenta moris, hanesan saúde, transporte nss. Bazeia ba Dekretu lei No. 19/2008, artigu 8, pontu 1 no 2 iha razaun forte atu halo mudansa ba montante osan ba idozus. Veteranu balu mós la konkorda ho polítika tanba la asesu ba subsídiu idozus. Tuir polítika Governu ema ida labele simu osan asisténsia sosiál Estadu husi parte rua (veteranu no idozus). Maibé tuir interpretasaun husi partisipantes balun, ne‟e aplika de‟it ba veteranu ki‟ik sira, autór lideransa másimu sira hetan nafatin duplu ba orsamentu Estadu hanesan ezemplu simu subsídiu veteranu nune‟e mós sira simu hela salariu husi Estadu. Povu presiza iha klarifikasaun informsaun bazeia ba lei Konstituinte Timor-Leste nian „artigu 11 (Fó valór ba Rezisténsia) no dekretu lei No. 19/2008 „Subsídiu de Apoiu ba Idozus no Invalidu Sira‟ hodi labele kria deskontentamentu tanba informasaun ne‟ebé la klaru ba sira.

Nota mós katak iha indikasaun manipulasaun dadus hanesan falsifikasaun ba dokumentu liga-bá data moris. Dalaruma família no mós parte seluk simu nafatin idozu ne‟ebé falesidu/a nia osan. Rezultadu peskiza hatudu katak iha manipulasaun ba dadus, tanba ne‟e presiza iha transparénsia iha prosesu hodi labele estraga orsamentu Estadu. Evidénsia ba asuntu falsifikasaun ba tinan, reforsa ho dadus husi MF Diresaun Nasionál Estatístika iha tinan 2010 hatudu entre tinan 60 to‟o 64 tuir fali mak tinan 65-69 iha piramida sensu populasaun kompara ho modelu piramida normalmente husi tinan 55 to‟o 59 haksuit sa‟e maka‟as liu.

(8)

8 Figure 1 - Sensu Populasaun 2010 husi Estatístika Nasionál hatudu indikasaun dalaruma manipulasaun akontese entre kategoria tinan 60 - 64 no 64 – 69.

Esforsu Governu ba Hatan Dezafius Husi Sistema Pagamentu Subsídiu

Governu liuhusi Banco Nacional Comercio Timor-Leste (BNCTL) hatuur ona sistema nu‟udar solusaun alternativa. BNCTL halo ona programa pilotu iha subdistritu haat iha distritu Dili hodi fasilita prosesu pagamentu subsídiu ba idozus to‟o iha suku ka idozu sira nian uma hela fatin (liuliu ba ema ne‟ebé moras) hodi hatan ba dezafius seguransa.

Programa fahe osan subsidiu idozus ba Subdistritu Metinaro ho Atauro, uza kareta hodi hala‟o pagamentu to‟o iha suku sira ne‟ebé refere. Ba benefisiáriu sira balun ne‟ebé moras, iha prosesu seluk ne‟ebé ekipa BCNTL ho kareta bá vizita to‟o uma hodi halo pagamentu direta ba benefisiáriu sira ne‟e. Programa Pilotu ida ne‟e mós aplika ona iha distritu Baucau, Aileu, Vikeké, Covalima no Oekuse. Projetu pilotu ne‟e nu‟udar pasu pozitivu ne‟ebé importante duni no ba futuru bele aplika iha Distritu hotu iha territóriu nasionál. Iha Distritu Dili BNCTL halo nafatin pagamenentu diretu iha edifisiu BNCTL Mandarin Dili. Maski nune‟e, iha tempu pagamentu, nota nafatin problemas lubuk ida hanesan ema dudu malu, forma iha loron manas husi dadeersan to‟o lokraik. Seidauk iha mekanizmu oinsá fahe benefisiáriu sira ho kalendariu atu nune‟e ema lalika forma ho tempu naruk hodi hein pagamentu. Kondisaun hirak ne‟e bele rezulta katuas/ferik sira balu monu/dezmaia. Ba

(9)

9

kondisaun ne‟e, BNCTL presiza kria kondisaun no prosesu ne‟ebé di‟ak hodi bele tulun ho dignu benefisiáriu sira.

Konkluzaun

Bazeia ba peskiza no konfirmasaun iha terrenu konklui katak, prosesu pagamentu pensaun ba idozu sira hasoru dezafius no preokupasaun oioin. Porezemplu ameasa seguransa ba benefisiáriu sira, frakeza iha sistema administrasaun, konflitu entre família, falsifikasaun dokumentu sira no laiha prosedura oinsá benefisiáriu sira hato‟o sira nia reklamasaun sira. Dalan ida hodi hatan ba preokupasaun sira no dezafius ne‟ebé hasoru, Governu liuhusi Banco Nacional Comercio Timor-Leste (BNCTL) hatuur ona sistema nu‟udar solusaun alternativa. BNCTL halo ona programa pilotu iha subdistritu haat iha distritu Dili hodi fasilita prosesu pagamentu subsídiu ba idozus to‟o iha suku ka sira nian hela fatin, liuliu ba benefisiáriu ne‟ebé moras hodi hatan ba dezafius seguransa. Programa Pilotu ne‟e mós aplika ona iha distritu Aileu, Baucau, Covalima, Oekuse no Vikeké.

Rekomendasaun xave ne‟ebé mosu husi peskiza ida ne‟e mak atu responde ba nesesidades seguransa idozus nian, liuhusi halo pagamentu direta iha nivel suku, no mós atu hadi‟ak sistema administrasaun hodi bele minimiza korupsaun, manipulasaun no falsifikasaun dokumentus ne‟ebé ikus mai bele fó dezafiu ba orsamentu Estadu.

Belun husu ba parseiru dezenvolvimentu hotu atu hateke ba oin, hodi bele responde rekomendasaun tuir polítika no planu asaun Governu liuhusi Ministériu Solidaridade Sosiál – espesiál liu Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál no Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS).

(10)

10

Rekomendasaun

Haree ba problema ne‟bé eziste iha prosesu pagamentu idozus no atu hamenus tensaun iha komunidade relasiona ho prosesu pagamentu sira, Belun hato‟o ba autoridade relevante iha Governu, presiza konsidera rekomendasaun hirak tuir mai:

1. Ameasa Seguransa Ba Benefisiáriu Sira

rekomenda ba Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál – Ministériu Solidaridade Sosiál (MSS-SESS), MF, Xefe Suku no PNTL:

1.1 Ekipa husi MSS-SESS no MF presiza kria orariu ba kada aldeia hodi bele maneja benefisiáriu sira ho di‟ak wainhira atu halo pagamentu, koordena ho xefe suku, nune‟e benefisiáriu sira la presiza hein kleur, presiza fahe infomasaun ida ne‟e ba idozu sira kona-ba loron halo pagamentu;

1.2 Ekipa MSS-SESS presiza mós identifika idozus ne‟ebé hela dook liuhusi fatin pagamentu, hodi identifika posibilidades prosesu pagamentu ne‟ebé di‟ak liu. Hanesan ezemplu, fó sira nian osan liuhusi servisu hamutuk ho xefe suku, ka bele mós iha posibilidade ekipa MF no MSS-SESS atu to‟o ba iha sira nian hela fatin, kontinua fasilita banku movel iha distritu hitu sira seluk hanesan – (Ainaro, Bononaro, Ermera, Lautein, Likisá, Manatuto, Manufahe); 1.3 Ekipa MSS-SESS no MF presiza servisu hamutuk hodi kria mekanizmu ida

hodi bele atende reklamasoens husi idozu sira, wainhira iha violasoens ruma durante prosesu;

1.4 Ekipa MF no MSS-SESS – Seguransa Sosiál iha nivel subdistritu ne‟ebé atu halo pagamentu ba idozus, presiza husu tulun PNTL atu fó seguransa ba idozu sira no ekipa iha loron halo pagamentu iha aldeia ka suku. atu bele realiza di‟ak liu, presiza iha Akordu Servisu Hamutuk (ASH) entre parte MSS-SESS no Instituisaun PNTL;

1.5 Hato‟o ba MF no lider lokál presiza verifika didi‟ak ema ne‟ebe hetan mandatu atu simu fodik benefisiáriu nia osan (oan ka bei-oan) hodi bele garante katak, benefisiáriu simu duni nia osan;

1.6 PNTL hanesan parte seguransa presiza fó orientasaun ba família benefisiáriu sira liuliu katuas ferik sira kona-ba importansia la‟o iha grupu

(11)

11

ka la‟o ho asisténsia família, hodi bele asegura seguransa ba sira nia an rasik.

2. Frakeza iha sistema administrasaun (atendimentu reklamasoens)

Belun rekomenda ba Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál – Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál – MSS-SESS:

2.1 Presiza dezenvolve mekanizmu reklamasaun ba idozu sira. Karik eziste ona bele públika no sosializa ba komunidade liuliu ba ekipa ne‟ebé simu reklamasaun no ba idozus atu bele klaru hodi sira bele kontaktu kuandu iha problema no presiza responde reklamasoens didi‟ak iha tempu badak; 2.2 Presiza iha lista reklamasaun no lista baze de dadus hodi bele ajuda

identifika fallansu ne‟ebé eziste iha prosesu, no halo akompañamentu no atendimentu ba keixa hirak ne‟e;

2.3 Presiza iha esplikasaun ba benefisiáriu sira ka benefisiáriu proponente sira kona-ba dekretu lei ne‟ebé regula kona-ba subsídiu idozus.

3. Konflitu ne’ebé mosu entre família

Belun rekomenda ba MF no MSS-SESS atu servisu hamutuk ho lider lokál no família liga-bá utilizasaun osan subsídiu:

3.1 Presiza iha sosializasaun kle‟an kona-ba Governu-nia objetivu fó subsídiu ba idozus ba komunidade no família hodi bele hamenus konflitu iha família.

4. Preokupasaun ho utilizasaun osan Estadu nian

Belun rekomenda MSS-SESS katak:

4.1 „Presiza haklaru dadus, ema tenke tinan 60 ba leten, tanba ne‟e ekipa MSS-SESS presiza halo verifikasaun ho instituisaun ka ajénsia relevante hodi prevene falsifikasaun dokumentu sira‟1;

4.2 Hato‟o ba Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS) – Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál – MSS-SESS atu halo kontrolu hodi garante katak

1

Belun nota katak Governu liuhusi Ministeriu Justisa dezenvolve hela sistema billete identidade nasionál.

Espera katak sistema ne’e bele hadi’ak jestaun detallus benefisiárius pensaun sira, hodi evita problema sira

(12)

12

asisténsia sosiál espesiál ne‟e, ba sidadaun ne‟ebé hela iha Timor-Leste de‟it, la‟ós ba ema ne‟ebé sai sidadaun ba rai seluk. Tanba iha indikasaun no mós keixa katak ema timor maibé la‟ós sidadaun Timor-Leste mós halo dokumentu falsifikasaun hodi simu subsídiu, atu hatene loloos ida ne‟e presiza halo, koolabora di‟ak ho Embasada Indonézia no konsuladu Timor-Leste iha Kupan hodi prevene duplikasaun sidadania ba asesu subsídiu. 4.2.1 Servisu hamutuk ekipa MSS-SESS ho lider lokál ka membrus konsellu

suku atu halo verifikasaun dadus hodi garante idozu sira mak ema sidadaun Timor-Leste duni; Karik nia adopta dupla sidadania, nia tenke hela permanente iha Timor-Leste ba kada períodu pagamentu subsidiu. Ezemplu, karik subsidiu selu kada fulan 6, entaun durante fulan 6 tomak períodu pagamentu subsidiu nian, nia tenke hela dúni iha Timor-Leste. Se la tuir kriteriu ida ne‟e, nia laiha direitu atu simu pensaun.

5. Esforsu Governu ba hatán dezafius husi sistema pagamentu subsídiu idozus

5.1 Hato‟o ba Quintu Governu Konstitusionál atu fó nafatin fiar no oportunidade ba BNCTL atu hala‟o knár fahe osan pagamentu ba idozu sira durante tinan lima oin mai ba distritu 13 iha territóriu no kompleta númeru fasilidade transporte ba atividade ne‟e, tanba BNCTL hatudu ona esforsu hodi fahe osan iha Dili nu‟udar projetu pilotu nune‟e mós iha distritu lima seluk. Governu presiza fó apoiu ba rekursu umanu hodi fó treinamentu hodi hametin kapasidade oinsá atu fasilita komunidade iha prosesu pagamentu osan iha nivel suku ka aldeia;

5.2 Hato‟o ba Governu liuliu ba Ministériu Finansas atu kria sistema ida interligadus hahú husi xefe suku ba MSS-MF no ikus liu ba BNCTL, nune‟e antes halo pagamentu dadus hotu-hotu kona-ba benefisiáriu sira atualizadu hotu ona. Nune‟e bele prevene pagamentus ba benefisiáriu ne‟ebé falesidu/a. Kria mós mekanismu hodi BNCTL bele lori fila orsamentu husi

(13)

13

benefisiáriu sira ne‟ebé to‟o agora la simu sira nia osan ba fali konta estadu nian.

5.3 Ba Ministériu Justisa – Diresaun Nasionál ba Rejistu Sivíl no Notariadu, presiza iha sistema úniku ba identifikasaun, polítika ba fasilita sidadaun hotu-hotu hodi halo „Billete Identidade Nasionál (BIN)‟ iha distritu hotu-hotu hodi prevene manipulasaun;

5.4 Servisu Integradu entre MF, MSS-SESS, MJ, Bamku Sentrál no BNCTL:

5.4.1 Presiza realiza enkontru regulár entre instituisaun ne‟e hodi halo „Reconcile account’2 (rekonsiliasaun ba konta) no bele halo diskusaun

oinsá atu haree ba prosesu pagamentu ba estatus idozus (matebian)

no ema sira ne‟ebé la tuir kriteria, bele filafali ba kofre estadu nian,

ho relatóriu ne‟ebé klaru no justifikadu (osan hirak mak fahe ona no hira mak la fahe ho deskripsaun lójiku katak iduzu matebian mak la ba simu duni ka, tanba preokupasaun seluk;

5.5 Ba MSS-SESS ho BNCTL

5.5.1 Dezenvolve sistema formál ba simu keixa no reklamasaun sira husi benefisiárius no kria ka reforsa sistema monitorizasaun no evaluasaun hodi evita fallansu ne‟ebé akontese iha baze relasiona ho subsídiu idozus;

5.5.2 Kontinua halo sosializasasaun prosesu pagamentu diretu no mós liuhusi media, TVTL, radio;

5.6 Ba MSS-SESS ho ESTATAL – (dirasaun apoiu suku) kria akordu servisu hamutuk entre xefe suku, xefia husi ESTATAL ho MSS-SESS hodi xefe suku iha knaar espesífiku ba antendementu no envolvimentu iha prosesu pagamentu subsídiu idozus;

5.7 Estrutura iha MSS nian liga-bá atendementu Sosiál

2

‘Reconcile account’ katak konta ho verifikasaun balansu entre osan ne’ebé simu, gastu no restu ne’ebé halo transferénsia husi Banco Central ba Banco Nacional Comercio Timor-Leste (BNCTL).

(14)

14

„Bele haklaru knaar/papél no responsabilidade no bele halo separasaun entre parte rua „rejime seguransa sosiál kontributivu no naun kontributivu iha MSS.‟3

6. Ba Belun

Sujere ba Belun atu halo advokasia relasaun ho subsídiu idozus no sustentabilidade husi asisténsia sosiál ba ema vulneravel sira.

3

Aprezentasaun relatóriu husi Sra. Fernandes, Rita – (Espesialista ba Proteksaun Sosiál Banku Mundial) no afirmasaun husi Asesor Sekretariu Estadu Seguransa Sosiál, Sr. Da Silva, Hermenegildo. Iha serimonia – „Diskusaun Meja Kabuar‟, 27 Agustu 2014, iha Hotel Vila Verde, Dili. Nota katak iha fallansu ba konseitu estrutura MSS entre „Asisténsia Sosiál no Seguransa Sosiál‟ (Asistensia sosiál, xefia husi Vice Ministro ne‟ebé hola konta ba programa „Rejime Naun Kontributiva‟ hanesan bolsa da maen, subsídiu idozus, apoiu humanitariu hanesan vítima ba dezastri naturais. Seguransa Sosiál hola konta ba programa „Rejime Kontributiva‟ hanesan pensaun ba funsionariu Estadu ka governu no pensaun vitalisia.

(15)

15 Introdusaun

Idozus nu‟udar grupu vulneravel ida iha sosiedade nia leet. Tán ne‟e, Governu kria polítika asisténsia sosiál ba idozus ho objektivu atu sira bele sustenta sira nia moris. Maski nune‟e, dadus monitorizasaun husi AtReS hatudu katak polítika ida ne‟e no prosesu pagamentu subsídiu idozus bele hamosu tensaun no konflitu iha komunidade nia laran, no dalaruma sai hanesan risku ba idozus nia saúde no seguransa rasik. Relatóriu ida ne‟e identifika preokupasaun no dezafius balun relasiona ho implementasaun polítika ne‟e, hodi bele loke hanoin konstrutiva kona-ba oinsá bele minimiza potensiál ba konflitu liga-bá polítika asisténsia sosiál ba idozus.

Objetivu no insiativa Belun nian hein katak, relatóriu peskiza ida ne‟e bele loke dalan ba parseiru dezenvolvimentu hotu-hotu hodi tabik ideia konstrutivu ba hatan dezafius no preokupasoens atu nune‟e asisténsia sosiál husi Governu fó duni benefísiu ba povu, idozus no komunidade nian moris. Peskiza ne‟e mós hakarak atu aumenta informasaun liga-bá prosesu asisténsia sosiál ne‟ebé Belun publika ona iha programa AtReS nia relatóriu polítika ba dala neen nian “Impaktu Sosiál Husi Prosesu Administrasaun Pensaun ba

Veteranus Sira”. Nune‟e mós ba asuntu idozus nu‟udar relatóriu polítika tuir mai atu oinsá

bele hadi‟a prosesu monitorizasaun besik liután hodi maneja no proteje ema ne‟ebé simu osan husi Governu no prevene deskontentamentu iha komunidade laran hodi minimiza eskalasaun tensaun ba konflitu.

Iha relatóriu ne‟e ba dala uluk Belun sei esplora kontestu no koñesimentu ba polítika idozus no ninia implementasaun, inklui dadus monitorizasaun husi NGO Belun no mós polítika nia objetivu. Parte daruak, sei aprezenta analizasaun rezultadu peskiza ne‟ebé inklui asuntu hirak tuir mai: 1. Ameasa seguransa ba benefisiáriu sira; 2. Frakeza iha sistema administrasaun; 3. Konflitu ne‟ebé mosu entre família; 4. Preokupasaun ho utilizasaun osan estadu nian; no mós esforsu governu atu hataan ba dezafius sira.

(16)

16 Kontestu no Koñesimentu

„Programa Atensaun no Responde Sedu (AtReS) ne‟ebé halo monitorizasaun konflitu‟4 konsege hetan infomasaun nu‟udar problema sériu liga-bá implementasaun polítika asisténsia sosiál ba idozus.

Tuir mai diagrama ne‟ebé hatudu insidente violénsia ne‟ebé rekolla no identifika liuhusi Belun nia programa monitorizasaun sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS). Dadus ne‟e involve ona insidente ne‟ebé hetan husi peskiza no observasaun husi media no keixa ka reklamasaun husi idozus rasik to‟o Novembru 2013.

Períodu Tinan 2010 Tinan 2011 Tinan 2012 Tinan 2013 Totál Distritu Insidente Insidente Insidente Insidente Insidente

Aileu 1 3 2 1 7 Ainaro 2 3 1 2 8 Baucau 3 2 4 4 13 Bobonaro 2 3 1 4 10 Covalima 2 1 2 3 8 Dili 1 3 5 3 12 Ermera 2 1 3 3 9 Lautein 3 2 1 5 11 Likisá 4 1 4 1 10 Manatuto 0 2 4 1 7 Manufahi 2 1 3 0 6 Oekuse 2 2 4 1 9 Vikeke 2 0 4 1 7

Dadus insidente relasaun ho subsídiu idozus husi tinan 2010 – 2013. Fonte AtReS, Belun.5

4 Atu hetan infomasaun klean liután ba programa AtReS nia metodolojia bele refere ba Annex V. 5 Dadus ne‟e maihusi rezultadu monitorizasaun AtReS no peskiza direta iha terenu.

(17)

17

Bazeia ba diagrama leten nu‟udar rezultadu husi monitorizasaun AtReS iha períodu tau matan husi fulan Outubru 2010 no kontinua to‟o Novembru 2013, hetan indikasaun barak refere ba asuntu insidente ne‟ebé iha ligasaun ba kria tensaun konflitu. Tanba ne‟e Belun identifika no hili tópiku idozus no titulu „Prosesu Pagamentu ba Idozus no Potensialidade ba

Konflitu’ ba halo peskiza hodi hatene kle‟an problema hirak ne‟e nia abut loloos.

Programa AtReS hetan kazu insidente ne‟ebé akontese, refere liubá disputa família relasiona ho osan subsídiu no mós insidente lubuk ida mak hatudu ema deskoñesidu asalta benefisiáriu sira hodi foti sira nian osan, oho, ataka no halo asaun abuzu seksuál. Seluk tán kazu konflitu entre ekipa fahe osan husi MSS-SESS nasionál no distritál tanba idozus balu simu osan no balu la‟e, balu falesidu/a maibé naran sai nafatin iha lista editál, balu simu períodu ida ka rua no ikus mai naran lakon husi lista editál nian. Kondisaun ne‟e iha komunidade mosu duni deskontente sosiál ne‟ebé mak ba futuru iha pontensia ba kria konflitu entre idozu sira ho ekipa MSS-SESS ne‟ebé fahe osan ne‟ebé mak la halo tratamentu justu husi programa asisténsia sosiál tuir polítika Estadu no Governu ba idozu sira.

Membru sira ne‟ebé tuir kriteria loloos no laiha manipulasaun ne‟ebé mak atu simu pagamentu bele aumenta maka‟as. Kuandu ema barak liután mak sei simu pagamentu, se

0 2 4 6 8 10 12 14 6 7 7 7 8 8 9 9 10 10 11 12 13

Insidente relasiona ho pensaun idozus (2010-2013)

(18)

18

karik laiha resposta ba asuntu balun ne‟ebé identifika iha relatóriu ne‟e nu‟udar preokupasaun, iha posibilidade katak númeru konflitu relasiona ho prosesu pagamentu idozus nia eskalasaun bele sai boot liután. Observasaun ida ne‟e fó motivasaun ba Belun atu hahú halo peskiza kle‟an liután atu estuda dezafius liga-bá prosesu distribuisaun (subsídiu ba idozu sira) no ninia impaktu iha moris komunidade. Dadus husi rezultadu peskiza ida ne‟e hatudu duni dezafius ne‟ebé benefisiáriu no sira nia família hasoru husi prosesu pagamentu ne‟ebé iha pontensiá atu hasa‟e tensaun iha komunidade.

Polítika Asisténsia Sosiál ba Idozus Sira

Hahú husi primeiru governu konstitusionál to‟o fali Governu AMP, halo ona mudansa boot-liu ba resposta atendementu nesesidade ema idozu sira liuhusi faze barak ba dezenvolvimentu polítika asisténsia sosiál no kontinua ba Governu Bloku Kolegasaun (BK) agora. Polítika atuál dezenvolve liuhusi dalan ida ne‟ebé naruk tebes, hodi fornese rekursu ba asisténsia sosiál ba ema idozus iha país ne‟e, no mós kria polítika ida ne‟ebé ekilibriu no propórsionál ba ema idozu sira tuir dekretu lei No. 19/2008 „Subsídiu de Apoiu ba Idozus

no Invalidu Sira‟. Governu atuál mós dezenvolve programa asisténsia sosiál ne‟ebé luan no

kompriensivu, inklui asisténsia ba idozus ne‟ebé tinan to‟o ona neen-nolu. Polítika ida ne‟e mak susesu boot ba governu ne‟ebé hetan apresiasaun husi família sira.

Tuir lei inan artigu 56 Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste kona-ba “Seguransa

no Tulun Sosiál Nian”– pontu (1) “Sidadaun hotu-hotu iha direitu ba seguransa no asisténsia sosiál, tuir lei haruka”. Bazeia ba lei ida ne‟e hatudu komprensivel loos, maka programa

Primeiru Governu no to‟o IV Governu Konstitusionál planea tiha ona subsídiu ba apoiu idozus no ema invalidu/defisiente sira. Atu haforsa no ko‟alia kona-ba dekretu lei nu‟udar prestasaun ho osan ne‟ebé mai husi „Orsamentu Jerál Estadu (OJE)‟ hodi ajuda katuas-ferik nu‟udar idozus ne‟ebé hela iha territóriu nasionál hodi bele hetan moris ne‟ebé di‟ak liu. Lei númeru 19/2008, Artigo 5 dehan katak „Kondisaun sira atu fó apoiu ba idozus sira‟, artigu ne‟e fó rekoñesimentu direitu subsídiu ba idozus depende ba rekerente ida-idak atu halo tuir kondisaun hirak tuir mai:

(19)

19

b) Hela fatin iha territóriu nasionál pelu menus tinan ida konta husi loron ne‟ebé nia aprezenta reqerimentu ba subsídiu ne‟e;

c) Tenke iha idade tinan 60 ba leten.

Entrevista ho Diretora Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS) hetan informasaun katak tuir polítika Governu, prosesu pagamentu idozus sei hala‟o liuhusi Ministériu Finansas (MF) tanba sira mak kaer osan no Ministériu Solidaridade Sosiál (MSS-SESS) sira mak kaer lista editál jerál iha prosesu simu osan. MSS-SESS mós halo prosesu tau matan (monitorizasaun), tanba MSS-SESS iha dever atu salva osan Estadu, prosesu halo tuir lei. Informasaun ne‟ebé Belun halibur sujere katak benefisiáriu sira uza osan ne‟e hodi suporta sira nia moris loroloron. Maski idozus balu mós uza osan subsídiu ne‟e ho maneira ne‟ebé la apár ho objetivu polítika asisténsia sosiál, hanesan ezemplu uza ba – (futu-manu, joga karta no ba fatin prostituisaun nsst).

Lei ne‟ebé iha atu garante Estadu no Governu fó seguransa no asisténsia sosiál ba idozus no defisiente sira. Polítika kona-ba idozus refere ba – (lei 19/2008 Artigu 20 – Katuas no Ferik sira), ne‟ebé mak to‟o tinan 60 ba leten hetan protesaun espesiál husi Estadu no tuir artigu 21 katak – (Sidadaun ne‟ebé iha defisiensia) no fortifika ho artigu 56 katak (sidadaun hotu-hotu iha direitu ba seguransa sosiál no tulun ka asisténsia sosiál). Dekretu lei 19/2008 – (Subsídiu ba Apoiu Idozus no Invalidu sira ne‟e”, hatudu katak idozu sira no defisiente sira iha direitu ba protesaun Sosiál).

Governu fó asisténsia sosiál iha distritu hotu-hotu, rezultadu entrevista ho Diretora Nasionál DNSS hato‟o katak - “iha 2006, halo reajustamentu ba dadus, lista hamutuk hatudu ema 17,000 ba suku 442 ho totál ema hamutuk 5,000 ne‟ebé tuir prosesu, hetan ona pagamentu.”6 Ministra MSS-SESS hato‟o katak “Dadus agora sa‟e maka‟as liután, asisténsia ba benefisiáriu idozu sira: ema hamutuk na‟in 86‟000 husi Distritu 13 maibé, aprova idozus ema na‟in 81‟000. Governu aloka osan ho valor US$40.00 millaun ba idozu sira, iha gastu orsamentu to‟o tinan 2011)”7, númeru aumenta nafatin sa‟e iha tinan 2014.

6Rezultadu entrevista ho Diretora Nasionál Ba Seguransa Sosiál (DNSS) Sra. Mota, Aida, iha ofisiál Kaikoli Fulan Jullu

2011

7Informasaun husi Ministra Solidaridade Sosiál iha panelista, Sra. Maria Domingas Fernandes Alves “Kursu Defeza no

Seguransa”, realiza husi Casa Militar Gabinete Prezidente da Repúblika Timor-Leste husi 17 Outubru to‟o 2 Dezembru 2011 iha Akademia Polísia Komoro, Dili, Timor-Leste.

(20)

20

Ho lei ida ne‟e ema treseira idade ka idozus, hetan apoiu subsídiu husi Estadu ka Governu ho valor tuir Dekretu lei No. 18/2008 artigu 8 – „Totál osan ba subsídiu de apoiu‟ parte (1 no 2). Tuir lei „Totál osan ba subsídiu de apoiu bele altera liuhusi diploma konjunta membrus Governu sira nian ne‟ebé kaer tutela ba protesaun sosiál no finansas; Totál osan ne‟ebé ema ida simu labele boot liu “um tersu (1/3)” husi saláriu mínimu estipuladu ba funsaun públika iha tinan ne‟ebé la‟o hela no labele ki‟ik liuhusi totál ne‟ebé fó iha tinan uluk‟. Aplikasaun lei ne‟e, Governu agora tau osan ba kada fulan ho montante US$30.00 ba ema idozus no defisiénte sira. Tanba konsidera sira nia tinan la produtivu ona no laiha kbi‟it atu serbisu ba sustenta sira nia moris rasik. Entidade Estadu ne‟ebé responsavel atu fó subsídiu ba idozu sira mak Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál iha MSS-SESS.

„Banku mundiál halo ona peskiza no fó sai rezultadu ba parte protesaun sosiál liuhusi kolaborasaun ho MSS iha tinan 2013. Rezultadu hatudu katak iha dezafiu oioin iha prosesu implementasaun asisténsia sosiál, ida ne‟e sai baze ba relatóriu husi peskiza ne‟e. Dezafiu sira ne‟e mak inklui falta kuadru polítika ba asisténsia sosiál, kapasidade administrativa ne‟ebé menus, no infraestrutura limitadu. Iha parte administrasaun, envolve entidade barak tebes, hanesan Ministériu no lider lokál sira, no mós Igreja. Ida ne‟e aumenta tán dezafiu no sai komplikadu.

Iha etapa prinsipál haat ne‟ebé identifika hanesan dezafiu: 1. identifikasaun benefisiáriu sira; 2. asesu ba benefisiu; 3. prosesu keixa no reklamasaun sira; 4. Jestaun ba monitorizasaun, avaliasaun no implementasaun. Iha parte identifikasaun benefisiáriu, seidauk iha sistema úniku. Rejistu la‟o iha komunidade liuhusi autoridade lokál sira, verifikasaun sentralizadu iha Dili. Kona-ba asesu ba benefisiu, barak mak laiha informasaun klaru – fahe informasaun entre parte sira envolve seidauk la‟o di‟ak, nune‟e mós infraestrutura bankaria sei limitadu. Kona-ba prosesu keixa, reklamasaun sira, no resposta; iha problema ho relatóriu keixa sira ne‟ebé la eziste. Lider lokál sira koko atu fó resposta maibé difisíl tanba ne‟e ministériu mak bele fasilita. Iha MSS mós laiha jestaun ba monitorizasaun no evaliasaun (M&E), no implementasaun.‟8

8

Sra. Fernandes, Rita nu‟udar Espesialista Protesaun Sosiál husi Banku Mundiál nia aprezentasaun iha

(21)

21 Rezultadu Peskiza no Análize

Ba sidadaun ne‟ebé tama ona ba kategoria treseira idade (idozus) hetan benefísiu balun iha sira nian moris, maski iha peskiza ne‟e komunidade barak mak hato‟o sira nian preokupasaun nu‟udar sentimentu deskontente maibé iha parte seluk sira mós rekoñese katak asisténsia sosiál ne‟ebé Estadu fó liuhusi Governu (MSS-SESS) fó duni tulun ba idozu sira.

Benefisiáriu sira ne‟ebé hetan ona subsídiu osan US$30.00 husi pagamentu, sira uza duni hodi sustenta ba hadi‟ak moris. Maski la barak maibé idozus balu uza osan ne‟e hodi halo atividade sosio-ekonómiku hanesan negosiu ki‟ik hodi hadi‟a vida moris família liuhusi loke kios, reforsa atividade movimentu negosiu iha merdaku iha area rurál liuhusi sosa no fa‟an sasan produtu lokál no roupa obralan tuir sira nia kbiit rasik ho osan ne‟ebé sira simu. Benefísiu espesífiku seluk hanesan – halo ka hadi‟a uma, modál ba hakiak animál, sosa aihan, tratamentu saúde. Bazeia ba rezultadu entrevista no FGDs, idozus balu hato‟o katak ho osan subsídiu ne‟e bele ajuda tebes sira atu selu oan ka bei-oan ba eskolaiha nivel báziku.

Seksaun sira tuir mai identifika preokupasaun no dezafius balun relasiona ho implementasaun polítika ne‟e, hodi bele loke hanoin konstrutiva kona-ba oinsá bele minimiza poténsia ba konflitu liga-bá polítika asisténsia sosiál ba idozus.

I. Ameasa Seguransa Ba Benefisiáriu Sira

a. Sentru pagamentu dook husi benefisiáriu sira nia hela fatin

Bazeia ba rezultadu entrevista ho Sra. Aida Mota nu‟udar Diretora Direcção Nacional Seguransa Sosiál (DNSS), hato‟o katak iha “Dekretu lei N. 18/2008, kona-ba idozus hetan subsídiu „Artigu 19 (Reqerementu Ba subsídiu Ba Apoiu)‟. Atu hetan oportunidade ida ne‟e, „katuas-ferik sira presiza halo rekerementu ba MSS-SESS, priense formulariu no assina. Prosesu halo iha fatin ne‟ebé besik husi sira hanesan iha administrasaun subdistritu, sede suku, postu polísia, fatin hirak ne‟e mós uza hodi fahe osan pagamentu sosiál direta.

(22)

22

Fatin hirak ne‟ebé mensiona iha leten ne‟e, balun dook husi benefisiáriu sira nia hela fatin, nune‟e laiha garantia ba seguransa.‟9 Rekomendasaun husi komunidade ne‟ebé involve iha peskiza katak, karik bele simu iha nivel suku maka ema ne‟ebé atu mai simu sira nian pagamentu, tuir orariu ba kada aldeia atu bele fasilita ema labele hein malu to‟o loron ida ka kalan ida tomak.

Relasiona ho preokupasaun hirak ne‟e família balu hato‟o katak ferik/katuas ne‟ebé vulneravel ka kondisaun fíziku la permite liga-ho razaun seguransa, sira nian oan ka bei-oan bele reprezenta sira hodi ba simu sira nia osan. Maski nune‟e iha fatin balun iha keisa husi idozu sira rasik katak, oan ka bei-oan sira ba simu tiha osan, gasta liutiha no la fó ba na‟in. Iha m‟os keisa seluk ne‟ebé konsege hetan iha peskiza ne‟e maka, xefe aldeia balun ne‟ebé reprezenta sira hodi ba simu sira nian osan, maibé baihira fila dala ruma fó uitoan de‟it ba na‟in sira.

Atu konfirma dezafiu ne‟ebé hetan husi baze, Belun halo entrevista ho Diretora Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS) – Ministériu Solidaridade Sosiál, rekoñese no hato‟o katak – „Iha risku pesoál, hanesan ezemplu depois sira simu osan hetan ameasa husi ema ka grupu balu hodi hadau sira nian osan bainhira la‟o mesak iha dalan no fila ba uma, informasaun atuál bele haree iha parte (c. Idozus sai tarjetu husi grupu kriminál...) relatóriu ne‟e tuir mai‟. Ne‟e posivel bele akontese tanba distánsia fatin pagamentu pensaun dook husi sira nia uma. Aumenta tán ho garantia seguransa ne‟ebé laiha ba idozu sira. Maibé atu ajuda minimiza risku ne‟e, katak oan sira bele reprezenta inan/aman hodi ba simu osan, liuliu idozus ne‟ebé iha preokupasaun ba saúde no labele la‟o dook. Maibé presiza tuir prosesu katak, resiza iha deklarasaun husi na‟in hodi fó fiar ba nian oan atu simu pagamentu ne‟e. Ekipa MSS-SESS mós presiza hetan deklarasaun médiku no buka dalan atu lori ema ne‟e ba konsulta medisina, katak Diretora DNSS.

Iha entrevista ne‟e mós Diretora DNSS hato‟o katak, progarama ne‟ebé di‟ak ba hotu-hotu katak sensibiliza povu atu hetan tratamentu justu, maneira distribui osan liuhusi banku ho MSS-SESS servisu hamutuk atu halo „mobile banking‟ lori sira nian osan ba selu iha povu

9Rezultadu entrevista ho Diretora Diresaun Nasionál Ba Seguransa Sosiál (DNSS) iha ofisiál Kaikoli iha fulan Jullu 2011,

(23)

23

nian fatin hahú ona iha distritu 5 ona. Presiza halo konsultasaun ho parte seguransa Estadu atu haree ba asuntu ne‟e kona-ba seguransa pesoál idozu sira ne‟ebé bainhira foti osan. Iha sujestaun husi autór sira ne‟ebé partisipa iha peskiza ne‟e dehan – (MSS-SESS presiza servisu hamutuk ho PNTL nivel distritu ka subdistritu hodi fó seguransa ba lala‟ok pagamentu subsídiu, tantu ba ekipa fahe osan no mós ba seguransa idozus rasik. Iha DMK, MSS-SESS haktuir katak Governu iha esforsu atu servisu hamutuk ho PNTL hodi fó seguransa ba pagamentu maibé la‟ós ba idozu sira, tanba pesoál ka membrus PNTL la to‟o atu fó seguransa individuál ba idozus ida-idak ne‟ebé barak liu, tanba ne‟e idozus sira mak presiza tebes la‟o kuidadu no halo seguransa ba sira nia an rasik husi intentasaun ema ka grupu kriminál sira ne‟ebé hanoin aat ba iduzus nia osan.

b. Dalan aat no laiha asesu ba transporte

Dezafiu seluk ne‟ebé benefisiáriu sira hasoru mak kondisaun estrada husi suku ne‟ebé izoladu tebes nune‟e susar atu hetan asesu ba transporte. Idozus (katuas-ferik) sira la‟o de‟it ho distansia ne‟ebé dook hodi bele ba simu pagamentu idozus iha nivel subdistritu ka distritu. Ferik no katuas balu família kous de‟it hodi ba simu sira nia pensaun tanba komisaun labele fasilita, kondisaun nune‟e la bele ajuda povu no klaru katak iha kontradisaun boot ba polítika asisténsia sosiál. Katuas no ferik balun monu iha dalan no mate.

Ezemplu husi kazu balun mak tuir mai:

Benefisiáriu sira balu husi suku ne‟ebé izoladu tebes no estrada ladi‟ak no susar ba asesu transporte. Idozus (katuas-ferik) sira la‟o de‟it no dook sai no tun-foho, hakur-mota, sira tenke ba simu pagamentu idozus iha nivel subdistritu ka distritu no dala-barak hetan dezafius tanba laiha transporte. Katuas no ferik balu monu iha dalan no mate – hanesan insidente iha Laklo, Manatuto. Iha suku Mausiga, Hatubuiliku, Ainaro akontese ba katuas matebian Sr. Jose Saldanha ho tinan 79, iha dia 19 Marsu 2010 ho kondisaun moras la‟o ba simu osan maibé mate iha dalan. Preokupasaun seluk relasaun ho laiha transporte, ferik no katuas balu família kuus de‟it hodi hataan komisaun nian hakarak, kondisaun nune‟e la

(24)

24

bele ajuda povu no klaru katak iha kontradisaun boot ba polítika asisténsia sosiál, husu ba MSS-SESS atu bele hadi‟ak sistema ne‟e. Relasiona ho distánsia simu osan pagamentu ba asisténsia sosiál ne‟e, kuaze iha fatin hotu, idozus kestiona ho asuntu saúde no seguransa tanba la‟o dook hasoru difikuldade oioin.

Haree ba preokupasaun sira ne‟e, husu ba MSS-SESS atu bele hadi‟ak sistema ne‟e. Relasiona ho distánsia simu osan pagamentu ba asisténsia sosiál ne‟e, kuaze iha fatin hotu, idozu sira kestiona ho asuntu saúde no seguransa tanba la‟o dook no hasoru difikuldade oioin.

Iha Belun nia atividae „Diskusaun Meja Kabuar (DMK) loron 27-8-2014, sua Excia Sr. Vitor rekoñese tebes katak fasilidade transporte sai preokupasaun boot ba idozu sira, relasiona ho asuntu ne‟e Governu koko haree oinsá atu bele responde maibé, dezafiu sei hasoru nafatin tanba alokasaun orsamentu Estadu ne‟ebé ki‟ik liu ba unidade operasionál atu bele prepara ka fasilita transporte. Señor Vitor mós haktuir katak fatin pagamentu labele kobre to‟o nivel suku, bele halo iha nivel subdistritu de‟it. Loron ba halo pagamentu mós limitadu tebetebes (presiza loron 10 de‟it) ba funsionariu sira.

c. Idozu sira bele sai tarjetu ba ema kriminál bainhira ba simu osan

Nafatin ho razaun katak durasaun tempu ne‟ebé naruk to‟o fulan neen ka tinan ida ho osan montante US$180.00 kada fulan-neen no US$360.00 kada tinan-ida iha posibilidade atu bele kria mós konflitu entre familia idozu sira no bele iha risku husi ema ka grupu deskoñesidu. Tuir rezultadu entrevista no FGD, sira mós hato‟o preokupasaun ne‟ebé razoável liu no potensiál tebes ba kria konflitu mak fó hatudu hela ba ema ka grupu deskoñesidu sira ne‟ebé hanoin aat atu tau-matan tuituir ba ema idozu sira hodi foti ka hadau sira nian osan.

Bazeia ba dadus insidente ne‟ebé monitor Belun foti iha subdistritu balun hatudu katak idozu sira ne‟ebé simu pagamentu, „sai vulneravel no ladún seguru tanba sira mak sai alvo ka tarjetu ba krime husi ema deskoñesidu sira.

(25)

25

Ezemplu balun hanesan akontese iha subdistritu Quelicai Baucau. Ferik ida hetan asalta fíziku no hetan ameasa psikolojia tanba osan subsídiu. Tipu insidente ne‟e akontese mós iha fatin seluseluk. Ema no joven deskoñesidu balu ataka ferik no katuas sira iha dalan, iha to‟os, natar, tua-huun husu sira nian osan ho obriga presaun. Wainhira fó osan maka ema deskoñesidu ne‟e fó ameasa no bele baku ka oho. Kondisaun hirak ne‟e hatudu katak, idozu sira sai vítima husi rezultadu asisténsia sosiál.‟10

Ba kestaun hirak ne‟e iha sujestaun no rekomendasaun balun husi partisipantes peskiza sira katak, refere ba idozus karik bele valoriza osan balun ho hahan/foos no sasan nesesidade seluseluk, maibé ekipa peskizador halo konfirmasaun ba idozu sira seluseluk iha kontradisaun boot no la aseita ideia ne‟e. Ho kondisaun no situasaun defisíl hirak ne‟e maka benefisiáriu sira hasoru defikuldade atu ba halo atividade hanesan ba to‟os/natar, no seluseluk tán ba sira ne‟ebé mak sei bele halo atividade nu‟udar to‟os na‟in.

Iha mós informasaun atuál ne‟ebé ekipa peskizador Belun hetan husi MSS-SESS bainhira entrevista katak – “kona-ba seguransa, la‟ós de‟it sai ameasa ba idozu sira de‟it maibé iha mós kazu seluk, ekipa MSS-SESS hetan asalta beibeik husi grupu deskoñesidu ho kostum ninja ataka kareta iha dalan bainhira ba baze hodi fahe osan. Ne‟e bele akontese tanba personel polísia ema ida de‟it no ne‟e la garante seguransa. Tanba ne‟e presiza rekomenda hodi aumenta personel polísia hodi fó seguransa ba atividade ne‟e”11.

Bezeia ba rezultadu peskiza, ekipa Belun hetan informasaun katak iha mós issu balun fó ameasa no fó ta‟uk ba katuas-ferik sira hodi labele halo kartaun idozu atu nune‟e labele simu osan pagamentu. Rekomendasaun husi komunidade ne‟ebé mak hetan benefísiu husi asisténsia sosiál ne‟e karik Belun nian hanoin realístiku ka lae, depende orsamentu operasionál Estadu hodi apoiu ekipa MSS-SESS ba fahe osan to‟o iha nivel suku sira.

II. Frakeza Iha Sistema Administrasaun a. Laiha orariu ne’ebé viável atu foti osan

10Fontes informasaun hetan husi rezultadu peskiza liuhusi entrevista no FGDs husi Fatin oioin husi Jullu to‟o Setembru 2011 11Rezultadu entrevista ho Diretora Nasionál Ba Seguransa Sosiál (DNSS), Sra. Mota, Aida. Iha ofisiál Kaikoli

(26)

26

Problema kona-ba oras ba simu osan, konsege hetan husi peskiza ne‟e katak – „husi ekipa MSS-SESS no MF dala ruma fahe osan hahú husi dadeersan to‟o fali kalan iha oras 12am liu no iha fatin balun hahú fali iha tuku 02:00am, relasiona ho kondisaun ne‟e rezulta problema hanesan (toba iha area ka fatin nakloke hanesan jardin, ai-huun no seluseluk) besik fatin pagamentu. Ezemplu real ne‟ebé ekipa peskiza hetan katak kazu akontese iha Mantuto, impaktu husi kondisaun ne‟e halo idozu sira balu moras tanba katuas no ferik ona. Ba ekipa Governu ne‟ebé mai fahe osan mós sente laiha deskansa no kole tanba servisu liutiha oras‟12. Issu hirak ne‟e Belun koko atu halo konfirmasaun ho MSS-SESS liuhusi entrevista ho Diretora DNSS hato‟o katak – „sempre hetan ejizénsia husi idozu sira atu bele simu tuir durasaun tempu to‟o kalan tanba sira mai husi fatin dook lakohi atu adia ba fali loron aban tanba hein kleur, konsekuénsia hirak ne‟e sira iha dalan hetan moras no hasoru problema oioin.‟13

b. Deskontentamentu ba mudansa kalendariu atu bele simu osan

Problema kona-ba tempu no períodu, bazeia ba rezultadu peskiza iha fatin barak hato‟o katak benefisiáriu sira nian preokupasaun ba sistema simu osan pensaun. Iha faze primeiru simu osan kada fulan tolu, tuir mai simu kada fulan neen. Balu hato‟o preukupasaun ba durasaun tempu ba simu osan, idozu sira simu osan ba fulan neen ka fulan 12 ne‟e kleur liu. Tempu ne‟ebé kleur liu benefisiáriu sira sente katak dala-ruma sira falesidu/a mak foin sira nian osan mai.

Presiza halo sosializasaun ba benefisiáriu sira katak tempu ba halo pagamentu subsídiu iha ona mudansa, ema bele mai simu nia osan bainhira de‟it iha banku BNCTL durante tinan ida nia laran, maibé mudansa ne‟e foin aplika iha distritu neen ( Aileu, Baucau, Covalima, Dili, Oekusi no Vikeke) nu‟udar pilotu.

Kazu seluk ne‟ebé akontese, ema balu durante tinan ida liutiha ona maibé ba simu osan ba fulan neen de‟it. Tanba ne‟e, sira rasik rekomenda katak di‟ak liu kada fulan tolu, sira bele simu osan subsídiu.

12Rezultadu entrevista no FGDs ho idozus no membrus veteranus iha suku Sau, Aiteas, Kribas, Leohaat no suku

Kairui iha Distritu Manatuto dia 22 to‟o 26 Agusto 2011

13Rezultadu entrevista ho Diretora Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS), Sra. Mota, Aida. Iha fulan Setembru 2011 iha

(27)

27

Preokupasaun seluk, mak benefisiáriu sira sente katak, ba tempu ne‟ebé kleur hodi hein pagamentu, halo sira lakon tempu barak ba servisu seluk. Organiza fatin no tempu ne‟ebé ladún efetivu, implika mós ba pasiensia ema nian atu forma iha fila/antrian. Dala ruma mosu dezentendimentu entre benefisiáriu (katuas/ferik) ne‟ebé hein pagamentu. Kondisaun ne‟e halo benfisiáriu balu monu dezmaia no hetan kanek.

Asidente ne‟ebé akontese iha Becora, katuas ida ema dudu monu iha tempu hein malu hodi simu osan idozu, hafoin fila ba uma katuas ne‟e iis kotu (mate). Kazu hanesan ne‟e mosu iha fatin barak, nune‟e presiza hadi‟ak kondisaun hirak ne‟e.

c. Fallansu Baze de Dadus ba Benefisiáriu Sira

Fallansu iha koordenasaun no fahe informasaun

Informasaun la klaru ba benefisiáriu sira no frakeza iha prosesu pagamentu osan ba benefisiáriu sira iha banku la hatudu seriedade tuir tempu, dala ruma atraza. Kondisaun ne‟e bele kria konfuzaun ba benefisiáriu kona-ba prosesu pagamentu ne‟e. Transferénsia liuhusi banku mós hasoru atrazus, wainhira sira ba atu simu osan maibé osan laiha, tanba seidauk transfere.

Tuir Belun nian análize issu hirak ne‟ebé rekolla husi komunidade dalaruma boatus de‟it, bele mós konkretu maibé ne‟e mak benefisiáriu sira nia preokupasaun ne‟ebé hato‟o. Importante presiza konsidera katak sira lahetan klarifikasaun loloos tanba ne‟e, presiza tebes fahe informasaun ba benefisiárius hodi sira esklaresidu no bele ajusta ho kondisaun ka situasaun. Relasiona ho preokupasaun ba idozus ne‟ebé falta informasaun, iha atividade Diskusaun Meja kabuar (DMK) – “kontinua husu ba MSS-SESS no BNCTL liuhusi kooperasaun atu halo sosializasaun informasaun ba komunidade liuliu ba idozus sira diretamente no mós liuhusi media, TVTL ka radio kona-ba mudansa ruma liga-bá prosesu pagamentu idozus.”14

14

Sr. Sousa Gaudencio, husi FONGTIL nia intervensaun iha „Diskusaun Meja Kabuar, Hotel Vila Verde Dili, dia

(28)

28

Tarjetu benefisiáriu sira barak mak lahatene lee no hakerek (análfabetu), tanba ne‟e sira susar tebes atu hetan informasaun klaru. Dala ruma tuir Lei sira labele simu, maibé sira mai involve iha prosesu forma-fila/antrian no ikus mai laiha rezultadu halo sira la satisfeitu. Sira mai hein kleur maibé ikus mai osan laiha no seidauk transfere husi banku sentrál Dili ba banku rejionál hanesan ezemplu Banco Nacional Comerciu de Timor-Leste.

Impaktu seluk ba sira balu mak tenke tun ka vizita fatin pagamentu maibé laiha rezultadu, ne‟e akontese tanba sira nia naran balu iha lista editál jerál laiha, karik iha data báziku mak iha fallansu ruma, maibé sira la ba check hodi hadi‟ak antes, to‟o tempu atu ba simu osan, mak sira ba tuir prosesu forma-fila no ikus mai idozus ne‟ebé refere la simu osan no hato‟o protestu ho razaun sira so‟e tempu no lakon osan ba transporte. Preokupasaun hirak ne‟e idozus balu hato‟o ona ba ekipa MSS-SESS no ekipa finansas fahe osan nian maibé responde katak data mak erru no koko atu hadi‟ak.

Belun nota katak Governu liuhusi Ministériu Justisa kria hela sistema Billete identidade nasionál ida. Bainhira sistema ne‟e estabelese ona, ligasaun entre database benefisiárius sira ho sistema identidade nasionál bele fasilita di‟ak liu refere verifikasaun dadus ne‟e no hatan ba dezafius ho prosesu rejistu no verifikasaun dadus ba benefisiárius sira.15

Banku Mundiál nia aprezentasaun, haktuir katak identifikasaun úniku hala‟o ona dezde 2010 liuhusi hasai „Billete Identidade Nasionál (BIN)‟ – husu atu idozu sira bele hetan mós BIN hodi nune‟e bele fasilita prosesu di‟ak liután – agora dadaun atu halo tratamentu ba BIN foin hala‟o hela iha Dili no distritu tolu iha area fronteira hanesan – (Bobonaro, Covalima no Oekusse) maibé seidauk loke iha territóriu tomak no planu ba futuru bele ba distritu 13 hotu.

Iha preokupasaun seluk, sistema ko‟a osan ba kada benefisiáriu ho montante $2.00 husi banku ba selu proseu administrasaun komesa husi fulan Janeiru 2012, maibé durante ne‟e laiha informasaun klaru liuhusi sosializasaun ba benefisiáriu sira. Presiza hatene katak bazeia ba entrevista ho ema importante iha banku dehan – osan ko‟a ne‟e rai nafatin ba sira nia númeru bankaria no nafatin ba benefisiáriu sira nian, la‟ós fó ba banku.

(29)

29

Iha eventu DMK, BNCTL klarifika katak, liga-bá kuantidade osan ne‟ebé simu, benefisiáriu sira balun konfundu kona-ba banku ko‟a osan US$2.00 – „fees‟. Sistema banku atu ko‟a osan montante US$2.00 husi osan idozus iha tempu primeiru períodu, nu‟udar prosesu ida atu loke konta-bankaria ba kada idozu. Objetivu ba ne‟e mak atu mantein ativu númeru konta bankaria benefisiáriu nian, ba períodu tuir mai, idozu sira bele simu osan ho kompletu.

d. Fallansu ho sistema rejistu

Fallansu iha sistema no jestaun iha prosesu halo rejistu iha fatin balun halo komunidade balun la kontente. Hanesan ezemplu, ema balu tinan seidauk to‟o maibé hetan subsídiu tiha ona no ema balu tinan to‟o ona maibé naran la sai nu‟udar idozu. Iha kazu konkretu balun ne‟ebé hetan husi peskiza katak, biin ka maun halo rejistu no naran la sai tanba razaun tinan seidauk to‟o, maibé alin ba rejistu naran sai nu‟udar idozu, nune‟e kria konfuzaun entre sira no mós entre ekipa MSS-SESS.

Iha aldeia Malushun, suku Leohaat – Soibada Manatuto, ferik ida fó nia sasin hodi fó informasaun iha fokus grupu diskusaun – „hau nu‟udar biin maibé hau nian naran la sai iha lista jerál idozus nian ho razaun katak tinan seidauk to‟o maibé hau nian alin mane naran sai fali iha lista jerál nu‟udar idozu, ne‟e konfuzaun‟16, katak nian. Nune‟e mós kuaze iha fatin hotu iha diskusaun laran partisipante sira ko‟alia barak ba ekipa peskizador Belun atu hato‟o dezafius sira ne‟e ba Governu – MSS-SESS hodi hadi‟ak iha tempu oin.–„karik ba futuru mak la hadiák prosesu ne‟e, ami iha kraik mak konflitu ba malu‟17.

Kazu balun akontese tanba ema balu deliberadamente falsifika dokumentus .Tuir análize no observasaun peskizador Belun nota katak dezafiu hirak ne‟e bele akontse karik sertidaun batizmu mak laloos tuir faktu loron ka tinan moris. Serteza katak – „Ita ka sé sei la

fó salah ba sé‟ maibé presiza konsidera no kumpriende nu‟udar dezafius ne‟ebé

kompriensivel ba parte hotu-hotu katak timor oan iha tempu koloniál Portugues lubuk ida

16 Intervensaun husi ferik idozu ida iha aldeia Malushun, suku Leohaat – Soibada Manatuto iha fulan Agustu

2011.

17 Intervensaun husi idozus oioin ne‟ebé hola parte iha „Fokus Grupu Diskusaun‟ husi Jullu to‟o Setembru 2011

(30)

30

mak seidauk sarani. To‟o tempu koloniál foun Indonézia obrigatóriu ema hotu tenke sarani ho tinan boot husi relijiaun oioin iha Timor ho data moris ne‟ebé la apropriadu loloos. Iha tempu ne‟ebá timor oan barak mak lakon sira nia dokumentu ka hetan estragus-sunu no ikus mai fó impaktu ba sertidaun batizmu.

Iha tempu ne‟ebá, ema husi kada administrasaun relijiozas haree de‟it ema ne‟e nia fíziku ho siik de‟it ema nia data moris. Ho prosesu ne‟e fó impaktu ba ema nia data moris „ofisiál‟ no afeta ba idade ne‟ebé laloos, tanba ne‟e to‟o agora prosesu rejiztu ba idozus ema katuas no ferik liu ona maibé tinan sei ki‟ik no balu ne‟ebé haree bele tinan boot ona maibé iha sertidaun hatudu tinan ki‟ik fali.

Notas istóriku importante ne‟e bele motiva parte hotu-hotu atu nune‟e bele buka solusaun konstrutivu ba asuntu ne‟e. Iha posibilidade ba ekipa rejistu bele iha fleksibilidade hodi haree didi‟ak ema nia kondisaun fíziku nune‟e defini sira nia tinan loloos atu sai idozu. Preokupasaun ne‟e hotu sai lisaun foun hodi ita bele kumpriende, husu ba ukun na‟in sira atu buka dalan ba responde dezafius hirak ne‟e no ita labele fó sala beibeik ba sidadaun liuliu katuas no ferik sira. Maski iha duni ema balu ho intensaun halo manipulasaun ho falsifika dokumentu ne‟ebé hakerek na‟in ba relatóriu ne‟e sei deskreve kle‟an iha subtítulu seluk tuir mai (d. Manipulasaun no falsifikasaun dokumentu) iha relatóriu ne‟e.

Kazu seluk, benefisiáriu balun nian naran derepente lakon husi lista „baze de dadus‟, sira simu subsídiu ba premeiru no segundu períodu (tinan 1 ka tinan 2) deit. Tinan tuir mai sira nian naran lakon derepente husi lista. Issu pontensiál ne‟ebé identifika ona, kuaze iha fatin hotu sai tarjetu ba peskiza hato‟o dadus signifikamente tebes katak ema barak mak naran sai no simu osan idozus ba tinan ida, rua no liu ona, ikus mai naran lasai no lasimu osan. Idozus balun relata katak problema hirak ne‟e hato‟o ona ba ekipa MSS-SESS no MF ba fahe osan nian, ekipa ne‟e hatan katak dadus iha „baze de dadus‟ mak salah maibé vítima hein to‟o tinan 1 ka 2 no balu to‟o tinan 3. Aat liu mak, ema balu hein to‟o mate maibé lista naran no mós osan lasai nafatin to‟o agora sein esplikasaun. Presiza hetan klarifikasaun husi ekipa MSS-SESS bainhira hadi‟ak dadus-báziku.

(31)

31

Prosesu levantamentu de dadus MSS-SESS servisu hamutuk ho lider lokál (xefe suku) maibé dadus falla nafatin. Preokupasaun mak to‟o agora laiha inisiativa di‟ak ba solusaun husi MSS-SESS no parte MF atu hadi‟ak ba ema balu ne‟ebé hetan dezafius fallansu ne‟e. Idozus ne‟ebé sai vítima hato‟o ezijénsia katak bainhira sira nian osan atu sai konta mós tinan uluk ne‟ebé la konsege simu. Vítima kestiona katak sira nian osan lakon ba ne‟ebé, osan durante tinan naruk ne‟e sira simu ka lae? Ne‟e duvida ba sira hotu-hotu bainhira ekipa halo entrevista, sira mós dehan, „iha prosesu ne‟e klaru tebes katak iha indikasaun ba korrupsaun.‟18 Atu haten di‟ak liu ba asuntu ne‟e presiza iha peskiza klean ho metodu kuantitativa hodi hatene ema idozus na‟in hira mak hetan problema ne‟e no períodu hira ona sira nia osan lasai no ba ne‟ebé?

Belun ba entrevista ho Diretora DNSS no rekoñese katak dezafius ne‟ebé to‟o agora MSS-SESS infrenta mak sei akontese nafatin fallansu husi dadus idozu sira. Tuir informasaun dadus báziku husi MSS-SESS to‟o fulan Agustu 2011 hatudu ona hamutuk na‟in 81,000 maibé ema na‟in 5,000 sei pendente hela tanba dokumentu la klaru, hanesan ezemplu ema balu naran seidauk sai, balu falesidu/a maibé naran sai nafatin. DNSS esforsu maka‟as atu hadi‟ak fallansu hirak ne‟e no iha ona prosesu atu hadi‟ak dadus hotu-hotu. Agora iha ona matenek Timor-oan hetan formasaun iha Filipina atu bele kria sistema di‟ak ba halo data entri tuir MSS-SESS nian polítika. Iha períodu agora –(Agustu 2011 – tempu halo entrevista), dadus hatudu ona 98% garante bele loos, tuir Diretora nian komentariu.

III. Konflitu Entre Família a. Konflitu internál iha família

Bezeia ba rezultadu peskiza no programa monitorizasaun AtReS iha preokupasaun seluk relasiona ho durasaun tempu ne‟ebé naruk to‟o fulan neen ka tinan ida. Hatudu klaru tebes katak benefisiáriu sira nian osan ho montante boot (US$30.00 x fulan 6 = US$180.00 ou US$360.00 ba tinan ida).

18 Fontes informasaun hetan husi rezultadu entrevista no FGDs iha fatin oioin, kuaze partisipantes hato‟o preokupasaun

(32)

32

Ho análize hamosu konkluzaun katak – „iha problema ba dada naruk tempu pagamentu subsídiu no problema seluk mak montante osan sai boot, fó influénsia no iha tendénsia boot ba hamosu intereses família atu hadau malu osan, liuliu entre oan no bei-oan sira. Ezijénsia ne‟e akontese tanba família balun iha razaun atu hetan osan ba bei-oan nian nesesidade eskola hanesan sosa kadernu, lapijeira, roupa, sapatu no seluseluk.

Informasaun nune‟e hetan husi rezultadu entrevista ho ema katuas no ferik lubuk ida husi fatin ne‟ebé lahanesan (Kribas-Manatuto, Dotik-Alas, Mausiga-Ainaro no fatin seluseluk tán).‟19 Fortifika de‟it, katuas ida iha Kribas ho ko‟alia maka‟as hato‟o katak – “hau presiza fahe hau nian osan treseira idade ba hau nian bei-oan hodi sosa ba nesesidade eskola, nian mak jerasaun foun ba nasaun ida ne‟e, hau katuas ona no besik atu tama ba rai kuak, nasaun presiza foin-sa‟e sira nian matenek, maibé koitadu hau nian osan idozu mak lato‟o.”20

b. Konflitu entre família katuas ne’ebé hola feen rua

Iha mós informasaun ne‟ebé hetan husi peskiza kuaze iha fatin hotu eziste, liuliu katuas sira ne‟ebé hola feto na‟in rua, sempre hamosu konflitu tanba nu‟udar la‟en, nian iha responsabilidade obrigatoriu atu fahe osan ba nia feen na‟in rua hodi bele sustenta moris família liuliu ba oan ne‟ebé sira kous. Kazu ne‟ebé dala barak akontese, feen segundu ho nian oan sira mak uza osan husi la‟en nian subsídiu idozu tanba hela hamutuk ho nia feen segundu. Ho kondisaun nune‟e, entre feen-primeiru ho feen segundu mak dala-barak iha indikasaun potensiál hodi kria konflitu boot iha família.”21

Alende informasaun ne‟ebé hetan husi peskiza, iha mós informasaun ne‟ebé hetan husi relatóriu insidente no mudansa situasaun husi monitor na‟in-rua iha kada subdistritu hamutuk 43 ba programa monitorizasaun AtReS katak konflitu –(istori ka baku malu) entre oan sira husi inan/aman ida, nune‟e mós entre oan sira husi feen na‟in rua ho benefísiu osan subsídiu.

19 Fontes informasaun maihusi rezultadu entrevista no FGDs husi peskiza no mós husi rezultadu monitorizasaun programa

AtReS ba insidente violénsia iha família.

20 Rezultadu entrevista ho katuas idozus sira iha suku Kribas distiru Manatuto iha dia 25 Agustu 2011.

(33)

33

Informasaun ne‟e la‟ós atu tau kulpa ba polítika Governu relasiona ho subsídiu maibé oinsá bele buka dalan atu prevene konflitu internál ida ne‟e. Iha Timor-Leste deskontentamentu ne‟e mosu tanba iha problema sosiál no ekonomia sei fraku tebes atu sustenta família. Desde uluk kedas mane sira bele hola feto to‟o rua, tolu ka liu no laiha diborsiu tuir lei katak sé mak iha direitu liu atu hetan sasan husi inan/aman. Laiha prosesu ida atu ema bele diborsiu, iha sosiedade kustume ka sistema ne‟e eziste nu‟udar família boot ida ne‟e oan ka feen hotu iha direitu ba sasan.

IV. Preokupasaun ho Utilizasaun Osan Estadu Nian a. Subsídiu idozus la sufisiénte ba sustenta moris

Ezijénsia ba osan ne‟ebé la sufisiente, iha peskiza ne‟e mós nota iha preokupasaun seluk ne‟ebé partisipantes FDG no entrevista hato‟o, montante US$30.00/fulan la sufisiente hodi responde katuas/ferik sira nia nesesiedade moris, bele dehan US$1.00/loron ba han mós la to‟o, seidauk nesesidade seluk hanesan saúde, transporte no sst. Iha Governu anterior iha polítika ba osan idozu sira US$50.00 maibé aprova de‟it US$20.00 no agora sae ba US$30.00, ami (idozu sira) husu ba Governu agora atu bele tetu didi‟ak kuantidade osan ne‟ebé mak fó ba ami idozu sira, karik bele hasa‟e ba US$50.00.

Bazeia ba Dekretu lei No. 19/2008, artigu 8 – “Totál osan ba subsídiu de apoiu”, pontu 1 haktuir katak, “Totál osan ba subsídiu de apoiu bele altera liuhusi diploma konjuntu membrus Governu nian ne‟ebé kaer tutela ba protesaun sosiál no finansas”. Pontu 2 husi artigu 8 haktuir katak – “Totál osan ne‟ebé ema ida simu labele boot liu um-tersu husi saláriu mínimu estipuladu ba funsaun públiku iha tinan ne‟ebé la‟o hela no labele ki‟ik liu totál ne‟ebé fó iha tinan uluk”. Bazeia ba pontu (2) artigu 8 idozu sira iha direitu pensaun ho totál osan $38.33 dolar Amerikanu.

Ho lia-fuan “altersaun” iha pontu 1 no “um-tersu” iha pontu 2, Ministeriu tutela presiza klarifika no halo revizaun ruma atu hatuur loloos direitu idozu sira nian tuir Lei hateten. Loos duni katak, labele hatodan estadu maibé, presiza hatuur kontestu ho justu wainhira estadu

(34)

34

hanoin duni atu fó asisténsia ba idozu sira, ka bele halo mudansa ba lei ne‟e iha ona ka kria dekretu lei ne‟ebé labele kontrariu ho kondisaun agora.

b. Veteranu balu la konkorda ho polítika tanba la asesu ba subsídiu idozus

Tuir polítika Governu ema ida labele simu osan Estadu husi parte rua liuliu ba asuntu veteranu no idozus, maibé bazeia ba rezultadu peskiza hetan ezijénsia husi membru veteranu balu ne‟ebé ekipa halo entrevista no FGD, sira nia lia protesta bele haree iha kuadru informasaun tuir mai ne‟e:

Ho referénsia polítika Governu, ekipa peskizador Belun haklaru, polítika atu fó subsídiu ba ema, refere liubá ema sira ne‟ebé la servisu ativu iha funsionáriu púbilku, instituisaun

LIA PROTESTA HUSI MEMBRUS VETERANU BALU

Kuaze iha fatin hotu ne‟ebé sai tarjetu ba Belun nian peskiza, ema ne‟ebé envolve iha grupu diskusaun kato‟o kata – „Ami nu‟udar membru veteranu no direitu ba idozu, ami presiza simu nafatin tanba veteranus ho idozus parte ne‟ebé lahanesan. Ne‟e tanba iha indikasaun, sidadaun balu iha oportunidade hodi asesu duplikadu ba orsamentu Estadu.

Membrus husi „Antigo Kombatente ba Libertasaun Nasionál‟ balu ne‟ebé sei ativu iha instansia Governu ka Estadu simu osan husi parte rua porezemplu (saláriu no osan pensau veteranu). Instansia hirak ne‟e mak membru balu iha (F-FDTL, PNTL, Parlamentu Nasionál, no funsionáriu públiku).

Ami nia observasaun katak sistema ne‟e hatudu la justu, halo ami konfuzaun liu mak ema boot sira simu pensaun eis titularidade ne‟ebé boot tebes tanbasá ami povu ki‟ik nian osan $30.00 ba idozus ami labele simu ho razaun katak ami mós nu‟udar ema veteranu ka família husi martir. Liga ba ne‟e presiza rekomenda atu sosializa Lei 19/2008 artigu 2 ho esplikasaun tanba sa simu deit osan US$30.00 enkuantu lei fó direitu bazeia ba salariu minimu 1/3 husi osan US$115.00 tuir loloos hetan US$. 38.33 Karik ami la simu osan idozus hamutuk ho osan pensaun husi veteranu, tanba de‟it polítika Governu bazeia ba lei, di‟ak liu halo diálogu hamutuk ho povu hodi hasai mós lei kona-ba pensaun eis titularidade ka pensaun vitalisia, no mós hadi‟ak ka halo mudansa ba sistema pensaun ba veteranu sira ne‟ebé sei ativu nu‟udar funsionariu púbiliku no orden seluseluk husi Estadu ne‟ebé simu hela saláriu, hodi bele justu. Ida ne‟e iha ligasaun ho ida leten. Pensaun vitalisia la‟o tuir lei, nu‟usá mak pensaun ba idozus labele implementa tuir Lei? MSS bele fó justifikasaun ba ne‟e?

Issu seluk, ema funsionáriu balu ne‟ebé tinan 60 ona simu ona pensaun maski nia seidauk reforma ne‟e akontese iha fatin balun, tanba ne‟e presiza iha polítika katak ema ne‟ebé tinan 60 ona tenke reforma servisu lalais hodi labele fó impaktu bá orsamentu Estadu‟ no mós fó oportunidade ba jerasaun foun sira ne‟ebé tebes atu hetan servisu .

参照

関連したドキュメント

Ho resultado peskiza ne’ebe hala’o husi peskizadora kompara ho peskiza dahuluk hatudu katak iha duni relsaun entre hahalok fuma tabaku no sanitasaun fisiku uma nian

単品系 二 品系 小児用 ス ト ー マ 装具併用品 ス ト ー マ 用洗腸用具

III.2 Polynomial majorants and minorants for the Heaviside indicator function 78 III.3 Polynomial majorants and minorants for the stop-loss function 79 III.4 The

191 IV.5.1 Analytical structure of the stop-loss ordered minimal distribution 191 IV.5.2 Comparisons with the Chebyshev-Markov extremal random variables 194 IV.5.3 Small

なぜ、窓口担当者はこのような対応をしたのかというと、実は「正確な取

Proof: The observations at the beginning of this section show for n ≥ 5 that a Moishezon twistor space, not fulfilling the conditions of Theorem 3.7, contains a real fundamental

By our convergence analysis of the triple splitting we are able to formulate conditions on the filter functions to obtain second-order convergence in τ independent of the plasma

OKASAN SECURITIES CO.,LTD Global Monetary Research